VI. Jauns domāšanas veids jaunām problēmām

Pasaulei attīstoties, pagātnē lietotu problēmrisināšanas metožu aktualitāte mazinās, jo problēmu mērogs, ar kurām ikdienā saskaramies, kļūst arvien lielāks un to sarežģītība – augstāka. Aktuālās komplicētās problēmas tiek dēvētas par wicked problems (no angļu val. – ‘ļaunās, sarežģītās problēmas’). Ļaunās problēmas: izaicinājums, kas tiek pētīts, ir unikāls, neskaidrs, tam nav viena noteikta risinājuma. Vienas problēmas risinājums atklāj jaunas problēmas, ko nevar atrisināt ar vienu risinājumu. Šīs ļaunās problēmas ir grūti vai pat neiespējami pilnībā atrisināt nepilnīgu, pretrunīgu vai mainīgu prasību dēļ, kuras nereti ir grūti atpazīt. Tās bieži ir saistītas ar lieliem sociāliem izaicinājumiem un sabiedrības kopējo labklājību.

Tā kā dizaina domāšanā ļoti liela vērība tiek pievērsta problēmas izpētei un darbam ar mainīgiem vai nezināmiem tās aspektiem, šie sarežģītie izaicinājumi ir sevišķi atbilstīgi dizaina domāšanas pieejas izmantošanai. Praksē, risinot t. s. wicked problēmas, visbiežāk dizaina domāšanas paņēmieni tiek kombinēti ar citiem – uz inovācijām un dinamisku kopradi orientētiem – sadarbības modeļiem: „Lean”, „Agile”, dizaina sprintu formātu u. c. paņēmieniem. Izskatīsim, kāda var būt šo menedžmenta metodoloģiju lietošanas kārtība un specifika. 

Zemāk redzamajā shēmā šo pieeju cikli ir vizualizēti divās asīs. Horizontālā ass apzīmē organizācijas modeļa brieduma līmeni, to, cik jauna vai nostabilizējusies ir izmantotā darbības forma un virziens, savukārt vertikālā ilustrē produkta vai pakalpojuma attīstības līmeni. 

Dizaina domāšanas procesa pilnais cikls vislietderīgākais un efektīvākais būs brīdī, kad problēma un darbības virziens vēl ir maz izpētīti un neskaidri. Būtiska ir izpēte, lietojot kvalitatīvās pētniecības metodes. Dizaina domāšana palīdzēs izprast situāciju, noteikt mērķa grupas, definēt lietotājam svarīgus izaicinājumus, radīt idejas un prototipēt tās. 

„Lean Startup” metodoloģija tiek aktivizēta brīdī, kad jau ir gūta pamata izpratne par lietotāju vajadzībām un izaicinājums ir definēts. „Lean” procesa fokusā ir aktīva prototipēšana un hipotēžu pārbaudīšana. Lietotāja vajadzības tiek līdzsvarotas ar organizācijas prioritātēm un tehniskajām iespējām. 

Dizaina sprints ir populāra metodoloģija ar īsu, dinamisku un ļoti fokusētu dizaina domāšanas cikla lietojumu dažādos produkta vai pakalpojuma attīstības posmos. Vidēji nedēļas laikā komanda, koncentrējoties uz kādu ļoti konkrētu, relatīvi nelielu produkta vai pakalpojuma aspektu, veic izpēti, problēmas definēšanu, ideju izstrādi, prototipēšanu un testēšanu. 

„Agile” metodoloģija tiek lietota izstrādes posmā. Process koncentrējas uz īsiem, pārskatāmiem un iteratīviem izstrādes cikliem (sprintiem), kas tiek pārbaudīti, elastīgi koriģēti, mainīti un ieviesti. 

Uzskaitītās metodoloģijas savstarpēji pārklājas, un to lietošanas secība vai lietošanas nianses var būt atkarīgas no projekta specifikas.